Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” savā jaunākajā gada pārskatā nākusi klajā ar informāciju par kādu neparastu incidentu, kas uzņēmumam nesis miljonos mērāmus zaudējumus.
Rīgā, veicot ierasto tehnisko apkopi, viena no flotes lidmašīnām cieta tik nopietni, ka to vairs nav iespējams izmantot lidojumiem. Šis notikums tieši ietekmējis pagājušā gada finanšu rādītājus, radot 6,2 miljonu eiro robu aviokompānijas peļņā.
Šeit būs sīkāks izklāsts par to, kas īsti notika, kā tas ietekmē floti un kādi šobrīd ir uzņēmuma kopējie rezultāti.
Kas notika tehniskajā apkopē
Incidents notika pagājušā gada jūnijā tepat Rīgā. Kamēr lidmašīna “Airbus A220-300” (ar reģistrācijas numuru YL-AAO) atradās angārā uz kārtējo pārbaudi, mehāniķi veica palīgdzinēju darbības testus uz zemes. Pārbaudes laikā kaut kas nogāja greizi un radās spēcīgs karstums, kas burtiski sabojāja lidmašīnas korpusu un spārnu stiprinājuma vietas.
Speciālisti konstatēja, ka bojājumi skāruši arī ozona filtra iekārtu. Kad notikuma vietā ieradās ražotāja “Airbus” pārstāvji, lai izvērtētu situāciju, viņu secinājums bija skarbs – lidmašīnu saremontēt, protams, varētu, taču tas maksātu tik dārgi, ka to vienkārši nav jēgas darīt. Lidmašīna, ko “airBaltic” saņēma 2019. gadā kā savu piecpadsmito šāda tipa lidaparātu, tagad ir norakstīta.
Interesanti, ka iekšējā izmeklēšanā netika konstatētas apkopē strādājošo darbinieku kļūdas. Viss esot darīts tieši tā, kā rakstīts instrukcijās un oficiālajās procedūrās. Tomēr tieši šis gadījums licis “Airbus” inženieriem pārskatīt tehniskās apkopes noteikumus visām “A220” tipa lidmašīnām pasaulē, papildinot tos ar jaunām drošības vadlīnijām, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos citur.
Pati lidmašīna aviokompānijai nepiederēja – tā tika īrēta operatīvajā līzingā un, par laimi, bija apdrošināta. Pašlaik “airBaltic” vēl turpina kārtot formalitātes ar apdrošinātājiem, lai saņemtu atlīdzību, kas palīdzētu nosegt radušos zaudējumus.
Cik maksā viena šāda lidmašīna
Runājot par summām, viena jauna “Airbus A220-300” oficiālā kataloga cena ir iespaidīga – aptuveni 90 miljoni eiro. Tiesa, aviācijā šīs cenas ir visai nosacītas. Reālā summa, par kādu lidsabiedrības pērk lidaparātus, ir atkarīga no tā, cik daudz lidmašīnu tiek pasūtīts uzreiz, kāds ir to salona iekārtojums un kādas ir konkrētās vienošanās ar ražotāju.
Lai gan 6,2 miljoni eiro zaudējumu šī viena negadījuma dēļ izklausās daudz, aviokompānija skaidro, ka šo summu veido ne tikai pašas lidmašīnas vērtības norakstīšana, bet arī iepriekšējos gados tajā ieguldītie remontdarbi un dažādi papildu izdevumi, kas radās uzreiz pēc incidenta.
Flotes papildināšana un nākotnes plāni
Neskatoties uz vienas lidmašīnas zaudēšanu, “airBaltic” flote turpina augt. Šobrīd aviokompānijas rīcībā ir 53 lidaparāti. Plāns ir skaidrs – līdz nākamā gada vidum saņemt vēl trīs jaunas lidmašīnas, palielinot skaitu līdz 56. Ja skatāmies tālākā nākotnē, mērķi ir vēl ambiciozāki: līdz 2032. gadam uzņēmums vēlas, lai debesīs dotos jau 99 “Airbus A220-300” lidmašīnas.
Aizvadītais gads uzņēmumam kopumā bijis stabilāks nekā iepriekšējais. Lai gan gads noslēgts ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem, tas ir ievērojams uzlabojums, salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija gandrīz trīs reizes lielāki. Tajā pašā laikā apgrozījums ir audzis par aptuveni 4%, sasniedzot 779 miljonus eiro.
Cilvēki turpina ceļot aktīvāk – pagājušajā gadā pārvadāti 5,2 miljoni pasažieru. Kopumā veikti vairāk nekā 78 tūkstoši lidojumu. Aptuveni 48 tūkstoši no tiem bija ierastie reisi uz dažādām pilsētām, bet pārējie – tā sauktie ACMI lidojumi, kad “airBaltic” savas lidmašīnas kopā ar apkalpi izīrē citām aviokompānijām.
Svarīgs pavērsiens notika pagājušā gada vasaras beigās, kad par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas aviācijas gigants “Lufthansa”. Šobrīd lielākais īpašnieks joprojām ir Latvijas valsts ar vairāk nekā 88% akciju. “Lufthansa” pieder 10%, bet atlikušie nepilni 2% sadalīti starp dāņu investoru Larsu Tūsenu un citiem mazākiem akcionāriem. Šīs izmaiņas īpašnieku sastāvā tiek uzskatītas par nozīmīgu soli uzņēmuma tālākai attīstībai Eiropas tirgū.
